Mirklis
Tik vien,
tik vien mirkli vajadzēja
Un lielā pēda samina sarkano mīlas puķi
tad arī zilo cerību puķi tā nesaudzēja
Tās abas salauztas zemē palika
vēl domu ķēdēs iekaltas, zemei piekaltas
tām bija tik vien kā sava domu telpa klusa
un dubļu garša-tik vien.
Sekundes ritēja,
trīcēja elpa kā grēksūdzes būdiņā
kur ikviens vārds likās esam grēks.
Noplaiksnīja zibens šautra
un tās zināja-
kaut kur tuvu vai tālu-īsti nebija ne jausmas, nedz arī jēgas,
kāds grēcinieks saņēma sodu.
/A.Fārenhorste/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru